ceturtdiena, 2015. gada 9. jūlijs

19. diena

Izgājām no alberģes un ceļš veda caur mežu. Apkārt bija dīvaini koki un patīkams aromāts. Mēs noplūcām vienu lapiņu un nevarējām atrauties no tās smaržas - tas bija eikalipts. Svētceļotāji ejot pa taku ar nūjām caurdūra sakritušās eikalipta lapas un radīja patīkamu gaisotni...
Mēs centāmies noskaidrot vakardienas jautājumu par tām dīvainajām būdiņām un paprasījām vietējam iedzīvotājam. Viņš mums stāstīja un stāstīja un stāstīja, tikai problēma bija, ka skaidroja spāniski. Par cik Santa zin portugāļu valodu un es zinu žestu valodu, tad kaut ko uzķērām un sapratām, ka šīs būdiņas ir raksturīgas tikai Galīcijas reģionam. Šeit bieži ir nokrišņi un būdiņās viņi glabā kukurūzu. Tādēļ šīs mājiņas ir uz paaugstinājumiem, lai no zemes neuzsūktu mitrumu un starp dēļu spraugām zēģelē vējš, lai nesabojātos.
Šodiem mēs nogājām 32,4 km un domājam jau par Santiago.