piektdiena, 2015. gada 3. jūlijs

14. diena

Šodienas ceļš mūs veda pa kalniem. Izgājām 5:30. Bija auksts un vējains rīts. Pa ceļam bija ļoti daudz fermu. Kad apstājāmies kafejnīcā, lai papusdienotu, apkārt mums saskrēja zvēri. Zem galda vistas ganījās, gailis ar skaudīgu aci malā  vēroja mūsu darbības un kontrolēja situāciju, blakus divi milzīgi suņi nogūlās un radīja burvīgu atmosfēru. Tā mēs lauku noskaņā ķērāmies pie pusdienām. Pēc pusdienām sākās ceļš uz leju. Ēdām mellenes un meža zemenes, kuras bija saaugušas gar ceļa malu. Apstājāmies ļoti klusā un mājīgā alberģē. Mēs tur bijām vienīgie un uzņēma kā kungus. Vakariņās ēdām gaspačo un lazaņu. Apsēdāmies dārzā ar skatu uz kalniem un klāt bija vista. Viņa bija kā suns un gaidīja, kad kāds maizes gabaliņš nokritīs zemē. Nedaudz krita uz nerviem un kad viesmīle paprasīja, ko ēdīsism otrajā? Gribējās pateikt - vistas fileju! Beigās gan sadraudzējāmies un pacienājām viešņu ar svaigi ceptu maizīti, kuru Spāņi tik ļoti ir iecienījuši. Šodien nogājām 25,3 km un esam Fillovā - lova lova lova..